Vairogdziedzera mezgli
Vairogdziedzera mezgli — diagnoze, kas var būt jāizmeklē sīkāk
Vairumā gadījumu vairogdziedzera mezglu veidošanās iemesli nav zināmi, bet mezgli ir ļoti izplatīti.
Ap 60 gadu vecumu aptuveni pusei cilvēku ir mezgli vairogdziedzerī.
Lielākoties tie nerada nekādus simptomus. Tos var konstatēt ārsta veiktā izmeklējumā un/vai ar attēldiagnostikas metodēm.
Ir dažādi mezglu veidi, kas atšķiras pēc to fiziskā lieluma un redzamības. Tie var būt ļoti lieli un redzami uz kakla, bet var būt arī pavisam mazi un nepamanāmi. Pat vissīkākais mezgliņš var radīt risku, un tas ir rūpīgi jāpārbauda. Novecojot mezgli vairogdziedzerī veidojas biežāk. Izmeklējumos var atpazīt mezglus, kuros var attīstīties ļaundabīgas šūnas un kuri var izraisīt nekontrolētu vairogdziedzera hormonu sintēzi. Šis stāvoklis ir jāārstē.
Mezgli var būt pamanāmi, sataustāmi vai saskatāmi tikai ultrasonogrāfijas izmeklējumos.
Par laimi, vairāk nekā 90% mezglu ir labdabīgi. Hašimoto tireoidīts, kas ir biežākais hipotireozes cēlonis (skat. “Hašimoto tireoidīts”), ir saistīts ar paaugstinātu vairogdziedzera mezglu risku. Joda deficīts ļoti reti izraisa vairogdziedzera mezglu veidošanos.
Salīdzinoši retos gadījumos mezgli kļūst ļaundabīgi jeb pārvēršas par vēzi.
Mezgliem var būt atšķirīgas funkcijas. Mezgli var būt “karsti” vai “auksti”.
Karstos mezglus var apstiprināt tikai ar scintigrāfiju. Tos dēvē par karstiem, jo tie nekontrolēti ražo vairogdziedzera hormonus, un pārmērīgais hormonu daudzums var iespaidot citas ķermeņa funkcijas, it īpaši sirds un asinsvadu sistēmu un kaulus.
Citus mezglus dēvē par “aukstiem”. Aukstos mezglus iespējams diagnosticēt tikai ar scintigrāfiju. Šie mezgli sastāv no vairogdziedzera audiem ar kādu funkcionālu bojājumu. Vairogdziedzera karcinoma pārsvarā izraisa aukstos mezglus. Lai pieņemtu lēmumu, vai šāds aukstais mezgls ir jālikvidē, ir jāveic scintigrāfija ar ultraskaņas izmeklējumu un biopsija.
Vairogdziedzera mezgli ir bieži sastopami, bet tikai daži no tiem ir bīstami. Galvenais uzdevums ir no daudzajiem mezgliem atrast tos, kuri ir jāārstē. Lai pieņemtu lēmumu, jāveic izmeklējumi ar vairākām metodēm.
Vairogdziedzera stāvokļi un slimības.
Simptomi var liecināt par vairogdziedzera slimību. To var diagnosticēt tikai ārsts.
Vairogdziedzera slimību ārstēšana
Pēc pareizas diagnozes noteikšanas ārsts sāk vairogdziedzera slimības ārstēšanu. Lai panāktu labu sadarbību, pacientu rūpīgi iesaista vairogdziedzera stāvokļa kontrolē.