Kākslis

Tas var izpausties kā viendabīgs palielinājums, ko izraisījis difūzs jeb izkliedēts kākslis. Ja kākslis izskatās mezglaināks, to sauc par nodulāro kāksli. 

Visbiežāk kāksli raksturo kā vairogdziedzera palielināšanos, ko izraisījis joda deficīts. 

Nepietiekami aktīvs vairogdziedzeris nespēj saražot tik daudz hormonu, cik ķermenim vajadzīgs. Tas liek reaģēt smadzeņu daļai, ko dēvē par hipotalāmu. Šo reakciju ierosina signāli, ko sūta sensori no visiem asinsvadiem un orgāniem, kam nepieciešami vairogdziedzera hormoni. Hipotalāma komandķēdīte aktivizējas, liekot ražot vairāk vairogdziedzera hormonu. Dažkārt trūkst tāda neaizstājama elementa kā jods, tāpēc esošie vairogdziedzera audi nespēj saražot pietiekamu hormonu daudzumu. Tādā gadījumā vairogdziedzeris aug, palielinoties tā šūnu skaitam vai lielumam, lai hormonu trūkumu mēģinātu kompensēt ar lielāku skaitu hormonus ražojošo šūnu. Tā rezultātā vairogdziedzeris turpina augt un kļūst arvien lielāks, līdz tā izmērs kļūst pamanāms un rada bažas. 

Taču kāksli var izraisīt ne tikai joda deficīts. 

Tā cēlonis var būt arī tādas autoimūnas slimības kā Greivsa slimība vai Hašimoto tireoidīts. 

Kākšļa gadījumā vairogdziedzeris aug uz iekšu vai uz āru. Ja augšana notiek uz ārpusi, palielinās rīkles apakšējā daļa, līdz kākslis kļūst pamanāms. Ja vairogdziedzeris aug uz iekšpusi, palielinātie audi var spiest uz traheju un tādējādi apgrūtināt rīšanu un elpošanu.