Vairogdziedzera stāvokļi un slimības
Padziļinātai izpratnei par vairogdziedzera stāvokļiem un slimībām
Vairogdziedzera slimības ir diezgan izplatītas, un to sastopamība pieaug līdz ar vecumu. Problēmu cēlonis var būt vairogdziedzera darbības traucējumi, proti, pārmērīga vai nepietiekama aktivitāte, kā arī izmaiņas vairogdziedzera struktūrā.
Medicīnas speciālists, kas ārstē vairogdziedzera stāvokļus un slimības, ir endokrinologs. Endokrinologs diagnosticē un ārstē veselības problēmas, kas saistītas ar hormoniem, hormonu dziedzeriem un to audiem. Šis speciālists ļoti labi pārzina cilvēka endokrīno jeb iekšējās sekrēcijas sistēmu un ir pieredzējis tādu slimību ārstēšanā, kas var rasties nelīdzsvarotas hormonālās sistēmas vai hormonu dziedzeru darbības traucējumu dēļ. Tas ietver arī vairogdziedzeri.
Vairogdziedzera stāvokļus un slimības vislabāk spēs diagnosticēt un izskaidrot ārsts, kurš veic konkrētā pacienta izmeklēšanu.
Šeit sniegts dažu terminu vispārējs skaidrojums.
Citas vairogdziedzera problēmas un slimības
Kākslis
Kākslis lielākoties izpaužas kā pamanāms kakla pietūkums, ko izraisa palielināts vairogdziedzeris. Kākslim ir dažādas formas — tas var būt difūzs (izkliedēts) vai nodulārs (mezglains).
Greivsa slimība
Greivsa slimība var izraisīt pārmērīgu vairogdziedzera aktivitāti. Tai bieži raksturīga trīs simptomu kombinācija: paātrināta sirdsdarbība, kākslis un acu izspiešanās ārpus orbītas.
Hašimoto tireoidīts
Hašimoto tireoidīts ir plaši izplatīts hronisks vairogdziedzera iekaisums. Iekaisums ir autoimūna aktivitāte pret paša vairogdziedzera audiem.
Vairogdziedzera mezgli
Mezglus — gan “karstos”, gan “aukstos” — izraisa šūnu augšana vairogdziedzerī. Reizēm mezgliem ir citādāka struktūra nekā pārējiem vairogdziedzera audiem.
Hipotireoze
Hipotireoze ir nepietiekama vairogdziedzera aktivitāte. Tas nozīmē, ka mazais vairogdziedzeris nespēj saražot tik daudz hormonu, cik nepieciešams cilvēka organismam.
Hipertireoze
Hipertireoze ir pārmērīga vairogdziedzera aktivitāte. Vairogdziedzeris ražo vairāk hormonu, nekā parasti. Tas var paātrināt dažu vielmaiņas funkciju norisi.
Vairogdziedzera vēzis
Vairogdziedzera vēzis un mezgli var būt saistīti. Vairogdziedzera mezgli bieži ir labdabīgi, bet aukstie mezgli rada ļaundabīgu šūnu un audu veidošanās risku, jo tie var deģenerēties un uzbrukt veselajām vairogdziedzera šūnām.
Vairogdziedzera darbība un audu struktūra
Hormonu darbības traucējumi: hipotireoze un hipertireoze
Dziedzera lieluma un struktūras izmaiņas: audu palielināšanās, mezgli un audzēji
Bieži ir sastopami jauktas tipa traucējumi, un struktūras izmaiņas neko nepavēsta par hormonu darbību, un otrādi. Normāla izmēra vairogdziedzerim bez mezgliem laboratoriskajās analīzēs var tikt konstatēta pārmērīga vai nepietiekama aktivitāte, bet vairogdziedzerim ar lieliem mezgliem vai ļaundabīgiem audu veidojumiem var būt normāli laboratorisko analīžu rezultāti.
Nozīmīgākās vairogdziedzera slimības ir kākslis, hipotireoze, hipertireoze, Bāzedova jeb Greivsa slimība, iekaisums (tireoidīts) un Hašimoto slimība vai vairogdziedzera vēzis.
Ir grūti nošķirt vairogdziedzera funkcijas izmaiņas no izmaiņām audu struktūrā. Abas bieži ir savstarpēji saistītas, bet ne vienmēr.
Tāpēc abiem šiem aspektiem ir būtiska nozīme diagnostikā un ārstēšanā, un to rūpīgi izvērtēs vairogdziedzera speciālists — endokrinologs.
Asins analīze hormonu līmeņa noteikšanai palīdz izšķirt vairogdziedzera funkcionālos jeb darbības traucējumus. Ja vairogdziedzeris ražo vairāk hormonu, nekā nepieciešams, to dēvē par hipertireozi. Ja vairogdziedzeris ražo mazāk hormonu, nekā nepieciešams, to sauc par hipotireozi.
Gan hipertireozei, gan hipotireozei raksturīgie simptomi izraisa izmaiņas pacienta fiziskajā un/vai psihiskajā stāvoklī.
Kad pacienti apraksta šos stāvokļus ārstam, tad ārsts jau var izvirzīt dažus pieņēmumus, kas ir jāpārbauda, lai konstatētu vai izslēgtu pamatslimību.
Lai to izdarītu, pēc manuālas izmeklēšanas un asins analīzēm ārsts pārbauda vairogdziedzera audu struktūru ar nesāpīgu ultraskaņas izmeklējumu.
Tikai tad iespējams pareizi diagnosticēt vairogdziedzera slimību vai stāvokli.
SVARĪGI!
Šī informācija nav paredzēta pašdiagnostikai.
Lai noskaidrotu diagnozi, iesakām konsultēties ar ārstu. Tikai ārsta veiktā individuālā izmeklēšanā iespējams noteikt pareizo diagnozi un pieņemt lēmumu par atbilstošo ārstēšanu.
Vairogdziedzera stāvokļi un slimības.
Simptomi var liecināt par vairogdziedzera slimību. To var diagnosticēt tikai ārsts.
Vairogdziedzera slimību ārstēšana
Pēc pareizas diagnozes noteikšanas ārsts sāk vairogdziedzera slimības ārstēšanu. Lai panāktu labu sadarbību, pacientu rūpīgi iesaista vairogdziedzera stāvokļa kontrolē.