Jods un citi mikroelementi
Mikroelementu nozīmīgums vairogdziedzerim
Jods
Liela daļa no vairogdziedzerim vajadzīgā joda uzsūcas no pārtikas. Ja uzturs ir sabalansēts, tad tikai īpašos gadījumos joda patēriņš ir jāpalielina vai jāsamazina.
Grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā nepieciešams vairāk joda. Šajā dzīves posmā ir svarīgi sekot līdzi tam, lai tiktu saņemts pietiekams joda daudzums. To var panākt, palielinot jodu saturošu pārtikas produktu patēriņu vai lietojot uztura bagātinātājus ar jodu. Uztura bagātinātājos bieži ir samērā augsta joda koncentrācija. Šādu uztura bagātinātāju vai multivitamīnu preparātu ilgstoša lietošana var ietekmēt vairogdziedzeri. Ieteicams konsultēties ar ārstu.
No otras puses, ir dabas reģioni un apgabali, kam raksturīgs joda deficīts, kā tas daudzus gadsimtus bija Eiropā. Tolaik kākslis bija plaši izplatīta slimība.
Lai to risinātu, jau vairākus gadus galda sāls un vārāmais sāls tiek bagātināts ar jodu. Veikalos iespējams iegādāties jodēto sāli. Ir pieejami arī īpaši sāls veidi bez joda, piemēram, akmens sāls vai Himalaju sāls.
Dažkārt jodēto sāli pievieno arī dzīvnieku barībai. Jods cilvēka organismā nonāk arī no gaļas lietošanas uzturā.
Arī daži minerālūdens veidi satur salīdzinoši daudz joda. Tam jāpievērš īpaša uzmanība. Krāna ūdens parasti satur pavisam maz joda.
Citi joda avoti ir piens, siers un piena produkti, kā arī vistu olas. Jūras zivis un citas jūras veltes satur jodu, bet saldūdens zivis to nesatur. Tas pats attiecas uz aļģēm, ko bieži izmanto arī kā recinātāju daudzos pārtikas produktos, piemēram, saldējumā, pusfabrikātos, zobu pastā, mērcēs utt.
Atcerieties, ka mencu aknu eļļa, tāpat kā visas zivju eļļas, satur vitamīnus, taukskābes un jodu.
Pirms lietot jodu saturošus uztura bagātinātājus, ir jāpārliecinās, ka vairogdziedzerim nav nekādu slimību.
Jods, bet pareizā daudzumā
Nepieciešamais joda daudzums var būt noteikts reģionālajās vadlīnijās, jo tas katrā reģionā var atšķirties. Specializētās veselības aprūpes organizācijas, piemēram, PVO, ir izdevušas arī starptautiskas vadlīnijas.
Ja joda līmenis nav pietiekams, vairogdziedzeris pakāpeniski palielinās (attīstās kākslis), mēģinot saražot vajadzīgo vairogdziedzera hormonu daudzumu. Visā pasaulē joda deficīts ir biežākais vairogdziedzera palielināšanās un kākšļa cēlonis. Kākslī var veidoties mezgli. Ja hormonu līmenis ir normāls, ar joda tabletēm var līdzsvarot joda deficītu, un kākslis var samazināties vai var izvairīties no tā augšanas.
Tikai ārsts var pieņemt lēmumu par pareizo ārstēšanas taktiku un medikamentiem.
Citi mikroelementi
Selēns ir mikroelements, kas ir nevienmērīgi sadalīts cilvēka organismā. Vairāk nekā puse tā daudzuma ir atrodama vairogdziedzerī. Taču pagaidām nav noskaidrots, kāda tieši ir selēna loma vairogdziedzera veselībā.
Tikai daži pārtikas produkti satur daudz selēna, īpaši rieksti (Brazīlijas rieksti un pistācijas) un atsevišķas zivis.
Par papildu selēna uzņemšanu ieteicams konsultēties ar ārstu.
Arī dzelzs deficīts var tieši ietekmēt vairogdziedzeri. Vairogdziedzera hormonu veidošanās ir atkarīga ne tikai no joda, bet arī no dzelzs, taču pavisam nelielā devā.
Tādiem mikroelementiem kā cinkam un varam nav būtiskas nozīmes vairogdziedzera darbībā.
D vitamīna trūkums var iespaidot vairogdziedzeri, bet šīs ietekmes cēloņi vēl nav izprasti.
Autoimūnu vairogdziedzera slimību pacientiem bieži tiek ieteikts izslēgt no uztura glutēnu jeb lipekli. Taču tas attiecas tikai uz retiem gadījumiem.
Vides faktori var nelabvēlīgi ietekmēt joda uzsūkšanos. Ja ar pārtiku un dzeramo ūdeni uzņem nitrātus, paaugstinās joda deficīta risks. Arī smēķēšana var veicināt kākšļa veidošanos.
Vairogdziedzera stāvokļi un slimības.
Simptomi var liecināt par vairogdziedzera slimību. To var diagnosticēt tikai ārsts.
Vairogdziedzera slimību ārstēšana
Pēc pareizas diagnozes noteikšanas ārsts sāk vairogdziedzera slimības ārstēšanu. Lai panāktu labu sadarbību, pacientu rūpīgi iesaista vairogdziedzera stāvokļa kontrolē.